Spring Valley

Radošā pieeja uzņēmuma konkurētspējas veicināšanā

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin

Radošuma pētnieki joprojām nav vienisprātis, vai radošums ir process, spēja vai tomēr to var attiecināt tikai uz rezultātiem. Mana pieredze rāda, ka radošums ir jaunu un derīgu (vērtīgu) produktu radītspēja. Tas ir saistāms gan ar oriģinalitāti, gan derīgumu un atbilstību konkrētiem situatīvajiem apstākļiem. Spēle ar idejām, asociācijām un priekšstatiem visprecīzāk izsaka radošuma būtību.

Attēlā redzam dizainera Kleona Deniela darbu – biljarda galdu, kas tapis, radošā veidā savienojot priekšstatu par biljarda galdu un banāna augli. Tā tapa inovācija, kas Danielam atnesa daudzus tūkstošus ASV dolārus.

Ja inovācijas ir izstrādātas atbilstoši radošās darbības kitērijiem, tās palīdz iekarot tirgu, jo ievērojami palielina konkurētspēju. Inovācijas ir jēdziens, par ko aizvien vairāk runā ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī plašāk. Tomēr ne vienmēr tiek izprasta šī jēdziena būtība. Inovācija ir oriģināli produkti vai projekti, kas ir unikāli noteiktā darba vidē un attiecas uz lietišķajām attiecībām un organizācijas kultūru. Ar inovāciju palīdzību tiek risināti gan tehnoloģiskie, gan vadības un finanšu jautājumi. Kā inovācijas varam skaidrot arī dažādus papildinājumus un esošās sistēmas uzlabojumus.

Konkurētspējīgas inovācijas pašas par sevi neradīsies. Tās ir atbildīgi un apzināti jāveicina. Skaidrs ir tas, ka cilvēki vispirms tiecas apmierināt savas zemākās vajadzības un tikai tad pievēršas radošai pašrealizācijai. Radošums ir nepieciešams jebkurā jomā, jo bez tā nevar panākt pārmaiņas, attīstību un izaugsmi. Ja neattīstam un nepielietojam radošumu, mēs neesam spējīgi atrisināt sarežģītas problēmas. Radošuma pielietošana ir iespējama, respektējot organizācijas kultūru, ikdienas situācijas, komunikatīvo kontekstu un apkārtējos vides apstākļus. Daudzos gadījumos radošums tiek pielietots, neradot kaut ko jaunu, bet gan papildinot, pārstrukturējot vai reorganizējot esošo.

Ir kāds interesants piemērs, kā no radošo indivīdu idejām nokļūt pie lieliska radošā produkta. Runa ir par “Continuance” 2011. gadā radīto akumulatoru. Pretstatā standarta akumulatoriem, kas parasti ir neizteiksmīgas kastītes, šis ir krietni pievilcīgāks un estētiskāks modelis. Tādēļ tas ir arī pārliecinošāks un konkurētspējīgāks. Piedevām šīs baterijas ir vairākkārt uzlādējamas un tās var paņemt līdzi somiņā. Tas ir gan atjautīgi un oriģināli, gan lietderīgi. Tādēļ var pamatoti teikt, ka šis produkts atspoguļo augstu radošo līmeni.

Radošais indivīds ir sākumpunkts radošajai darbībai. Radošajiem līderiem piemīt dažādas, ļoti nozīmīgas kvalitātes. Tomēr izaicinājumus nereti sagādā tas, ka šiem cilvēkiem var būt grūtības iekļauties kolektīvā. Tas ir tādēļ, ka radošajiem līderiem ir svarīgi saglabāt pašnoteikšanos, tāpēc ne visos gadījumos un ne visiem uzņēmējiem šķiet izdevīgi strādāt ar šiem cilvēkiem. Nepietiek pateikt:

“Tā tas vienkārši ir, jo es tā domāju. Es esmu uzņēmuma vadītājs.”

Vēl rodas pārpratumi, jo šķiet, ka radošie līderi nerespektē tradīcijas un tiem ir vienalga, kā pieņemts uzņēmumā. Tā domāt ir maldīgi, jo īsteni radošie līderi balstās uz organizācijas kultūras vērtībām un tradīcijām, lai ar to palīdzību atspertos kā uz batuta un sasniegtu vairāk. Vēl radošos līderus raksturo pozitīva neapmierinātība, jo tie ir cilvēki, kuri nevar turēt rokas klēpī salikuši un izlikties, ka viss ir kārtībā. Tieši pretēji – radošie līderi nopietni strādā un iegulda pūles, lai no problēmām izvilktu gan sevi, gan citus. Lai arī ar radošiem cilvēkiem strādāt nav viegli, patiesībā tieši radošus darbiniekus mēs meklējam un gribam atrast. Ja jūs gribat panākt, lai jūsu pakalpojumi vai piedāvātie produkti ir konkurētspējīgi, var rekomendēt vienīgi meklēt tādus darbiniekus, kas ir spējīgi novatori. Tādēļ nepieciešams iemācīties, kā ar tiem sadarboties.

Ja organizācijas vide nav radošumu sekmējoša, radošo līderu darbaspēja tiek nomākta. Tas var novest pie tā, ka jūs pazaudējat izcilus darbiniekus. Tieši vides apstākļi nosaka, vai varam sasniegt augsta līmeņa radošumu. Pirmkārt, ir nepieciešama atbildības izjūta. Sadarbojoties ar citiem cilvēkiem ir nepieciešama abpusēja cieņa. Jāvienojas par objektīvām, vienotām un konkrētām prasībām. Turklāt vērtējumam, kad tas tiek izvirzīts attiecībā pret radošo sniegumu, jābūt pēc iespējas objektīvākam jeb specifiskam, precīzam, godīgam un nepārspīlētam. Ir būtiski, lai prasības, kas tiek izvirzītas būtu pietiekami izaicinošas, konkrētas un tai pašā laikā arī elestīgas. Katru radošo indivīdu un radošo sniegumu vajadzētu vērtēt augstāk par striktām formālajām prasībām. Atvērtībai jābūt vienai no vissvarīgākajām organizācijas kultūras vērtībām. Tāpat vajadzētu atzinīgi novērtēt darbinieku entuziasmu, jo iedvesma pret veicamajiem uzdevumiem ir nepieciešama, lai varētu sasniegt augstu radošo kvalitāti. Ir jāveido arī sirsnīga pieeja savstarpējās attiecībās, jo ir būtiski, lai ikviens justos fiziski un psihiski droši. Visbeidzot, kā vēl vienu ārkārtīgi svarīgu iezīmi varam izdalīt radošo izpausmju brīvību un daudzveidību. Ja neesam gatavi pieņemt dažādas radošās idejas, mēs nevaram sagaidīt, ka tiks realizēta kvalitatīva radošā pieeja.

Tātad ir svarīgi, lai darba vide nodrošina atvērtību pret dažādiem radošajiem meklējumiem. Ja mēs jau pašā sākumā nokaujam vēlmi radoši domāt un izpausties, ir nesaprātīgi cerēt uz inovatīviem un konkurētspējīgiem risinājumiem. Ir jāiegulda radošuma veicināšanā un jāsaskata radošās izpausmes un radošie indivīdi kā prioritātes katrā organizācijā, jo, tikai balstoties uz radošo sniegumu, mēs varam radīt pārliecinošu iespaidu sabiedrībā.

Indars Kraģis ir izglītības vadības maģistrs un viens no retajiem radošuma veicināšanas speciālistiem Latvijā, kurš kopš 2009. gada ir vadījis nodarbības Latvijas Universitātē, strādājis kā projektu vadītājs Rakstniecības un mūzikas muzejā un Rīgas Tehniskajā universitātē un bijis lektors LKA Latvijas Kultūras koledžā. Viņš ir vairāku grāmatu autors, regulāri publicējas periodikā, piedalās starptautiskā mēroga konferencēs un kā pētnieks specializējas gan kreativitātes, gan komunikācijas un organizāciju kultūras jautājumos. Viņa grāmata “Radošums un kritiskā domāšana” guva starptautisku atzinību un tika izpārdota jau pirmo divu mēnešu laikā kopš tās publicēšanas. Autors ikdienā sadarbojas ar daudzveidīgiem uzņēmumiem strādā gan kā izaugsmes lektors, gan privātais treneris.

Saistošas tēmas publikācijas

Klusums komandā nav zelta vērtībā – tas ir …
viesturs_meiksans
Viesturs Meikšāns
Klusums komandā nav zelta vērtībā – tas ir ...
Vai zinājāt, ka starp darba apstākļiem, kas potenciāli var radīt psihosociālos riskus, tai skaitā stresu un izdegšanu, ir neefektīva komunikācija darba vietā?
sarunajies
Mara Spicberga
Māra Špicberga
Pasaki man, ar ko Tu sarunājies, un es pateikšu, kur Tu esi
Praktiski vingrinājumi Lielā Apjukuma laikā.
multitaskings
martins martinsons
Mārtiņš Martinsons
Multitaskings un steidzamība ir ceļš uz izdegšanu
Harvard Business Review pētījums atklāj diezgan nepatīkamu ainu.
izdegšana
Inta Santa
Izdegšana
Zaķis un bruņurupucis tur nokļūst katrs pa savu ceļu.
dveseles_antropologija
Mara Spicberga
Māra Špicberga
Dvēseles antropoloģija
Vēlēšanās tikt saprastam ir viena no galvenajām vajadzībām, kuras dēļ mēs veidojam attiecības.
stratēģija parmaiņām
Anita Gaile
5 stratēģijas pārmaiņu pārvarēšanai
5 stratēģijas, kas palīdz orientēties pārmaiņu situācijā un to kontrolēt
Emocionālā Intelekta prasmes vadītājiem
Zuarguss
Zuarguss Zarmass
Dinamisku organizāciju skābeklis. Emocionālā Intelekta prasmes vadītājiem
Emocionālais Intelekts ir ļoti praktiska lieta jeb prasmju kopums, kas ir vajadzīgs, lai mēs varētu labi darīt ikdienā mūsu praktiskās lietas un paši arī tajā pašā laikā saglabāt labu pašsajūtu.
apvienot kultūras
Ieva Zaumane
Ieva Zaumane
Lai precības būtu ilgas un laimīgas! Kas jāņem vērā, apvienojot divu uzņēmumu kultūras?
Vai darbiniekiem ir vienalga, kāds organizācijas nosaukums, kādi bankas rekvizīti?