Zaķis un bruņurupucis tur nokļūst katrs pa savu ceļu.
Mēs katrs piedzimstam ar noteiktu gēnu kopumu, kas diktē ne tikai to, kāds mēs katrs izskatāmies, bet arī to, kā mēs uzvedamies. Vienam tīkamāka ir analītiska pieredzes apcere klusumā pie dabas, otram tīkamāka prāta vētra kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem bārā.
Organizācijās ir vajadzīgi gan viena, gan otra uzvedības modeļa piekopēji. Tomēr nereti mēs grēkojam, no vētrainiem zaķiem prasot skurpulozu precizitāti, bet no lēnīgajiem bruņurupučiem – galvu reibinošu vīzijas īstenošanu. Nonākot šādos, dabīgi nepiemērotos apstākļos, mēs piedzīvojam stresu. Esot ilgstoši pakļauti šādiem stresoriem, mēs varam piedzīvot to, ko mūsdienās dēvē par izdegšanu. Tas ir termins, pret kuru mūsdienās nav viennozīmīga attieksme. Vieni noliedz tā esamību, citi kaunas no šīs pieredzes, vēl citi izmanto, lai pierādītu savu eksperta statusu. Mans mērķis nav nedz ko pierādīt, nedz kaunināt. Drīzāk aicinājums aizdomāties, kamdēļ šāds fenomens ir radies. Un ko darīt tiem, kuri ar to vienā vai otrā veidā saskaras.
Daba ir iekārtojusi, ka ikviena dzīva būtne, saskaroties ar nevēlamiem apstākļiem, reaģē, lai no tiem izvairītos: bēg, cīnas vai izliekas par beigtu. Tomēr mēs sevi uzskatām par attīstām būtnēm un bieži vien nonākot nevēlamos apstākļos, nereaģējam viss tā, kā daba iekārtojusi, bet sekojam sociālām vai koorporatīvām normām. Cenšoties būt atbilstoši videi, mēs nonākam neapskaužamā situācijā. Esam gatavi paciest, neapjaušot, ka tas tikai tuvina sprādzienu. Topam par atsperi, kas līdz zināmam mirkli var tapt saspiesta, bet vienā mirklī var, vai nu, izsprāgt visā savā godībā, vai salūzt.
Varētu domāt, ka zemāk ir norādīti organizāciju saukļi, tomēr, nē – šoreiz tās ir dažas, eneagrammas teorijā bāzētas pieejas darba veikšanai, kas var novest pie izdegšanas.
- Perfektums it visā!
- Vienmēr „jā” attieksme!
- Mēs esam vislabākie!
- Radoši risinājumi pēc plāna!
- Mums ir atvērtā tipa birojs!
- Mēs no Tevis prasam tikai rezultātu. Kā to sasniedz, Tavā ziņā!
- Vienīgā prasība- stingri sekot gada plānam un budžetam.
- Mēs regulāri atskaitamies gan tiešajam, gan funkcionālajam vadītājam.
- Mēs cīnāmies par katru klientu!
Ko darīt, ja esat pamanījuši ko pazīstamu? Atbilde ir reizē vienkārša un sarežģīta: „Darbs ar sevi.”
Un vadītāju gadījumā ne tikai ar sevi, bet arī ar savu komandu.
Atpazīstiet savus (un savu padoto) stresu izraisošos faktorus un dariet visu, lai mazinātu to ietekmi. Ne vienmēr tas nozīmē izvairīšanos no tiem (t.i. aiziešanu no darba vai darbinieka atlaišanu), bieži pietiek ar pieejas darbu veikšanai mainīšanu (piem. bruņurupucim ļaujot strādāt no mājām, bet zaķim uzdevumus dodot tikai vienai dienai) .